10 : 13  

 

       
 

 

 
 

 

Home
Par skolu
Par izstāžu namu
Pasākumi
Attēli
Kontakti
Saites
Kā mūs atrast

 

 

 

   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
 

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 


Vecāku un darbinieku viedoklis par notiekošo saistībā ar konfliktsituāciju starp Līvānu mākslas skolu un Līvānu novada pašvaldību.

 

Līvānu Mākslas skolas patreizējās darbības raksturojums:

Līvānu mākslas skolas audzēkņu vecāku atklāta vēstule:

Līvānu mākslas skolas direktores atklāta vēstule plašsaziņas līdzekļiem: Par vecāku vēstuli, komunikāciju un direktoru sapulcēm Līvānu novada domē.

Līvānu mākslas skolas audzēkņu vecāku viedoklis:

     Birutas Mazures viedoklis

     Ingas Kuzminas viedoklis

Līvānu mākslas skolas darbinieka atklāta vēstule: Par rakstu „Mākslas skolas izglītība Līvānos bija, ir un būs”, Līvānu novada vēstīs no 20.05.2010.

Raksts „Mākslas skolas izglītība Līvānos bija, ir un būs”, Līvānu novada vēstīs no 20.05.2010.


1. septembrī Līvānu mākslas skolā - durvis būs atvērtas!

 

         

Ar 31.07.2009 - sakarā ar rajonu pašvaldību reorganizāciju – Līvānu mākslas skola ir nodota Līvānu novada domes pakļautībā. Skola ir atnākusi pie Līvānu pašvaldības ar savu finansējumu, kuru ir piešķīrusi Preiļu rajona pašvaldība – apstiprinot skolas budžetu 2009.gadam, kurš likumiski pienākas skolai. Naudas līdzekļi skolai 1/12 daļas apmērā no gada finansējuma, no rajona pašvaldības paredzēti vispirms pārskaitīti uz Līvānu novada domes kontu, pēc tam Līvānu pašvaldība to pārskaita mākslas skolas kontā. Pamatojoties uz grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”, kuri stājās spēkā ar 29.06.2009 un Preiļu rajona padomes priekšsēdētājas rīkojumu skolai tika samazināts darba algas fonds saimnieciskajiem darbiniekiem par 15% no šim gadam paredzētā finansējuma, kas sastādīja 50% no atlikušā gada finansējuma, šos naudas līdzekļus no kopējā skolas budžeta neatņemot. Atlikušo naudas līdzekļu skolai pietiktu triju skolas ēku uzturēšanai un daļai no pedagogu darba algām un nodokļiem – kurus ir atņēmusi valdība. Mākslas skolu satrauc tas, ka tā nauda, kura apstiprināta – rajona padomē – skolas budžeta tāmē – 2009.gadam, faktiski pilnībā varētu neienākt skolas kontā, jo jau ar jūlija mēnesi skolai tiek ieskaitīta naudas summa par tūkstoš latiem mazāka, nekā skolai pienākas. Rajona padomes finansu nodaļā man paskaidroja, ka arī rajona padomei naudas līdzekļi no valsts neienākot nepieciešamajā apjomā, līdz ar to visām iestādēm tikšot samazināts finansējums. Līvānu mākslas skolai rajona pašvaldība, plāno par vairāk nekā LS 3600, samazināt no šim gadam paredzētā finansējuma. Mākslas skolai tas nozīmētu, ka mācību procesu jaunajā skolas ēkā-Rīgas ielā 2g-skola varēs nodrošināt tikai laikā ārpus apkures sezonas.

Kultūras ministrs I.Dālderis, preses konferencē 10.07.2009 informēja, ka tiklīdz būs zināma darba samaksa par vienu pedagoģisko likmi, tiks precizēts arī kultūras ministrijas finansējums mākslas un mūzikas skolu pedagogu darba samaksai, jo KM esot plānojusi darba algas pedagogiem izejot no IZM publiski paziņotās likmes par pedagoģisko slodzi LS 140 – nevis no šobrīd apstiprinātās LS 250. Šobrīd ministrija vēl kavējas ar finansējuma pārskatīšanu.

Kultūras ministrija plāno finansējumu mākslas un mūzikas skolas pedagogu darba samaksai arī 2010. gadam, jo no pašvaldību profesionālās ievirzes skolām, to starp no Līvānu mākslas skolas ir pieprasīta oficiāla informācija par vajadzīgajiem naudas līdzekļiem 2010.gadam. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījuma mākslas skola nodeva ziņas arī Līvānu novada domei-par nepieciešamo finansējumu pedagogiem, lai pašvaldību savienība varētu argumentēti aizstāvēt mākslas, mūzikas, sporta skolām un interešu izglītības iestādēm nepieciešamo izdzīvošanas finansējumu-valdībā-2010.gada budžeta sastādīšanas procesā.

Mākslas skolu skolotāju un mūzikas skolu skolotāju asociācijas ir griezušās ar atklātām vēstulēm valdībā ar lūgumu nepārtraukt finansējumu pedagogu atalgojumam un neatstāt 250 tūkstošus bērnus uz ielām. Nevienā krīzes skartā valstī šobrīd netiek ekonomēts uz bērnu jeb izglītības rēķina. Pēc manā rīcībā esošajiem datiem (2007.) profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādēm ir nepieciešami tikai aptuveni 0,5% no kopējā valsts budžeta līdzekļiem!

2009.gada 24.martā Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par mākslas studijām Eiropas Savienībā (2008/2226(INI). Ar šo rezolūciju tiek iepazīstināta arī Izglītības un zinātnes ministrija. Krīzes nāk un iet, bet kultūrizglītība ir vērtība, ko visa Eiropas Savienība uzskata par vienu no izglītības un arī sabiedrības sekmīgas attīstības stūrakmeņiem. Mēs nedrīkstam atpalikt no Eiropas Savienības šajā jomā” (www.kriic.lv) Arī Kultūras ministrs J.Dālderis – mākslas un mūzikas skolas uzskata, kā pirmo svarīgāko posmu kultūrizglītības radošas un ekonomiski konkurēt spējīgas sabiedrības veidošanās. Latvijai šobrīd vairāk, kā jebkad būtu jāņem piemērs no attīstītām pasaules valstīm, kuras ekonomikas atveseļošanā kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirza kultūrizglītību. Mūsdienu globalizācijas apstākļos par visstraujāk augošo ekonomikas sektoru ir kļuvušas radošās industrijas, kas aptver arhitektūru, reklāmu, mākslu un kultūru, rūpniecisko un grafisko dizainu, izdevējdarbību, jaunos medijus, modi un citas jomas. Radošās industrijas veido personības un uzņēmumi, kuru darbības pamatā ir individuālā jaunrade un kurām ir milzīgs potenciāls izstrādāt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijai ir zināmas priekšrocības radošo industriju attīstībā, jo radošā darbība mūsu valstī ir gadsimtiem veidojusies un uzskatīta par īpašu vērtību.

Kā atzīmē pasaules redzamākie eksperti, līdzās ASV tieši Ziemeļvalstis, visstraujāk attīstās radošo industriju jomā, pateicoties valdību ilgstošai, mērķtiecīgai izglītības politikai un attīstītai kultūrizglītībai- tieši Ziemeļvalstīs. Šobrīd Lielbritānijā un Vācijā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība radošo industriju un ar to saistītās izglītības attīstībai, bet Latvijā šobrīd ir neprofesionālas valdības radīts haoss!

Līvānu mākslas skola – kā Mākslas skolu pedagogu asociācijas locekle ir lūgusi izteikt LIZDA un LIVA arodbiedrības un Latvijas kultūras darbinieku arodbiedrību federāciju, kuru biedri ir daudzu Latvijas mākslas un mūzikas skolu to starp Līvānu mākslas skolas pedagogi. Arodbiedrības aicinātas izteikt savu viedokli arī par IZM priekšlikumiem veidot daudzfunkcionālas vispārējās izglītības iestādes, ar profesionālās ievirzes programmu piedāvājumiem, neņemot vērā gadiem attīstītās mākslas un mūzikas skolu infrastruktūras, jautājot kam tas ir izdevīgi? Arodorganizācijas vēl nav paudušas savu viedokli.

Neskatoties uz visām problēmām, ar Līvānu novada domes – situācijas izpratni un atbalstošo pieeju kultūrizglītības problēmu risināšanā – Līvānu mākslas skolas durvis 1. septembrī būs atvērtas.

No 17.līdz 28.augustam skolā notiks jaunu audzēkņu uzņemšana sekojošās programmās

Profesionālās ievirzes izglītības programma licence Nr. PI 313 - kods 10 V 21100, derīga līdz 2015.gadam.

1) ”Vizuāli plastiskā māksla”

Mācību laiks 5 – 6 gadi. Šajā programmā var iestāties līdz 13. gadu vecumam.

*Ar saīsinātu mācību laiku šajā programmā var iestāties vidusskolas vecuma jaunieši.

Profesionālās ievirzes izglītības programma: licence Nr. PI 911 -kods 20 V 21100, derīga līdz 2016.gadam. 2) „Vizuāli plastiskā māksla

Mācību laiks: 7 gadi Šajā programmā var  iestāties vecumā no 7 līdz 12 gadiem.

Programmās apgūst sekojošus mācību priekšmetus: zīmēšana, gleznošanu, kompozīciju, veidošanu, mākslas pamatus, darbs materiālā *

Būs arī jauna programma – dekoratīvā kokapstrādes un tekstilmākslas programma zēniem un meitenēm.

Mācību maksa pamatprogrammā no LS 3 mēnesī skola plāno palielināt LS 5 robežās.  Plānojot lielāku apmaksu vispirms ir jāveic skolas vecāku aptauja.

Skola piedāvās arī neformālās kultūrizglītības programmas bērniem un pieaugušajiem, interešu izglītības līmenī uz pašizmaksu, kuras tiks plānotas vecāku maksātspējas iespēju robežās – ne vairāk, kā LS 3 – 5 mēnesī.

Sagatavošanas klases mākslas skolai pirmskolas vecuma bērniem vecumā 5 – 7 gadi Veselīgu kārumu darbnīca no 6 gadiem;

Tehniskās grafikas kursi no 15 gadu vecuma; Datorgrafikas kursi no 10 gadu vecuma;

Krāsainā plastikas darbnīca sākot no 5 gadu vecuma; Leļļu teātra studija sākot no 10 gadu vecuma;

Bižutērijas darbnīca sākot no 7 gadu vecuma; Dekoratīvā ādas apstrādes darbnīca sākot no 10 gadu vecuma;

Tehniskās konstruēšanas darbnīca zēniem un meitenēm (peldošo, lidojošie modeļi, koka rotaļlietas);Digitālās fotogrāfijas kursi sākot no 10 gadu vecuma;

Tēlotājmākslas studija – pieaugušajiem

No valsts un pašvaldības apmaksātajās programmās skolā 2009./2010.m.gadā mācīsies 110 audzēkņi .Vairāk informācijas par skolu mājas lapā: www.livani-art.lv

Aicinu Līvānu novada iedzīvotājus rakstīt atbalsta vēstules mākslas skolai, kuras tiks izmantotas tālākām akcijām ,sūtot tās uz skolas e-pastu: livmakslaskola@inbox.lv

 

 

 

Līvānu mākslas skolas direktore    Valija Rusiņa                                                          06.08.2009

 

        

 

Par skolu